Projekta dalībnieki

Latvija:

• Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija: Dace Markus, Anna Vulāne, Viktorija Kuzina, Agrita Tauriņa, Tija Zīriņa, Solveiga Čeirane, Vladislava Uršuļska, Inga Stangaine, Inese Freiberga, Rasma Purmale, Vivita Ponciusa
• Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts: Ilze Auziņa, Roberts Darģis, Artūrs Znotiņš, Guna Rābante-Buša, Kristīne Levāne-Petrova;
• Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte: Lidija Leikuma, Liene Kalviša, Evija Usāne, Alise Ozola, Mārīte Mušperte;

Norvēģija:

• UiT Norvēģijas Arktiskā Universitāte: Marita Vestergarde (Marit Westergaard), Olga Ureka (Olga Urek), Antonio Fabregs (Antonio Fábregas), Martins Krēmers (Martin Krämer)
• Oslo Universitāte:  Hanne Grama Simonsena (Hanne Gram Simonsen)

Finansējuma avots: Norvēģijas mērķfinansējums – bilaterālā sadarbība pētniecībā ar Latviju (Norvēģijas Finanšu instruments).

Īstenošanas periods: 03.2015.–04.2017.

Projekts ietver latviešu valodas monolingvālas un bilingvālas apguves plašu un sistemātisku izpēti. Projekts sastāv no četrām savstarpēji saistītām daļām:

1. Bērna agrīnās komunikatīvās attīstības novērtēšanai un normēšanai paredzētās MacArthur-Bates CDI aptaujas adaptēšana latviešu valodā

Šīs daļas mērķis ir izstrādāt latviešu valodā un adaptēt normatīvi pamatotu MacArtur–Bates Komunikatīvās attīstības izpētes testu (CDI - Communicative Development Inventories; Fenson et al. 2006) – vienu no pasaulē plašāk izmantotajām vecāku aptaujām, ar kuru tiek novērtēta zīdaiņu un agrīnā vecuma bērnu komunikatīvā attīstība.
Tiks adaptēti divi CDI veidi: CDI „Vārdi un žesti”, kas paredzēts 8 – 16 mēnešus vecu bērnu valodas attīstības novērtēšanai, un CDI „Vārdi un teikumi”, kas paredzēts  16 – 36 mēnešus vecu bērnu valodas novērtēšanai.
CDI datu vākšana un apstrāde tiks veikta elektroniski, izmantojot inovatīvu tiešsaistes metodi, kura pirmoreiz tika īstenota, izstrādājot norvēģu CDI 2008. gadā (sk. Kristoffersen, Simonsen et al. 2012). Tiešsaistes metode ietaupa gan laiku, gan izmaksas, tajā pat laikā ir iespējams iegūt lielu atbilžu daudzumu. Dalībnieki tiks sameklēti ar Latvijas Iedzīvotāju reģistra palīdzību.

2. Fonēmu producēšanas testu izstrāde un normēšana.

Šajā daļā mūsu mērķis ir, pirmkārt, papildināt jau esošo, uz attēliem balstīto fonēmu producēšanas testu, kuru izstrādājusi L. Kušķe (2013a, 2013b), paplašinot testējamo skaņu virkni.  Analoģisks fonēmu producēšanas tests tiks izstrādāts arī krievu valodai, tā padarot iespējamu latviešu – krievu bilingvālo bērnu pārbaudi abās viņu runātajās valodās. Kad būs pabeigta novērtēšanas līdzekļu izstrāde, tiks veikta vairāku tūkstošu bērnu valodas izpēte, lai noskaidrotu divu populāciju - monolingvālu latviski runājošu bērnu un bilingvālu bērnu ar krievu valodas dominanti – valodas fonēmiskās attīstības normas. Normatīvie dati tiks iegūti 3-6 gadu vecuma grupā.

3.  Morfoloģiski marķēta specializēta bērnu runas korpusa izstrāde.

Šajā daļā tiks izveidoti divi monolingvāli latviski runājošu bērnu [runas specializētie korpusi] un divi bilingvāli – latviski un krieviski – runājošu bērnu  runas specializētie korpusi. Dalībnieku runa tiks ierakstīta katru nedēļu 30 minūtes 16 mēnešu ilgā periodā. Iegūtie runas paraugi tiks ortogrāfiski transkribēti un kodēti, izmantojot starptautiski pieņemtus kodus (CHAT-MacWhinney 2000, 2014). Transkribētā korpusa latviešu daļa tiks morfoloģiski marķēta, izmantojot MOR-programmu, kura piedāvā korpusa automātiskas marķēšanas metodi CHAT formātā. Lai izveidotu MOR latviešu valodā, tiks izmantots iepriekšējais morfoloģisko pazīmju anotēšanas standarts, kurš izmantots latviešu tekstu korpusam (Levāne&Spektors 2000), un jau pastāvošie morfoloģiskie marķieri (Pinnisand Goba 2011; Paikens, Rituma and Pretkalniņa 2013). Pēc projekta īstenošanas beigām bērnu runas korpuss būs pieejams Bērnu valodas datu apmaiņas sistēmā (CHILDES; MacWhinney 1987, 2000).

4. Monolingvālu un bilingvālu latviski runājošu bērnu gramatiskās un (morfo)fonoloģiskās apguves eksperimentālais pētījums

Šīs sadaļas mērķis ir pētīt latviešu bērnu valodai raksturīgās strukturālās pazīmes un noteikt monolingvālo un bilingvālo latviešu valodas apguvēju kvantitatīvās un kvalitatīvās atšķirības. Tiks veikti trīs eksperimenti:

1. eksperiments: Segmentālo kontrastu apguve: izrunas precizitāte un skaņu inventāra sarežģītība

Šajā eksperimentā monolingvālie un bilingvālie latviešu valodas apguvēji un valodas apguvēji ar dominējošo krievu valodu tiks pētīti, ievērojot  izrunas precizitāti un skaņu inventāra sarežģītību. Iegūtie dati tiks analizēti gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, lai pārbaudītu akcelerācijas (skaņu paātrinātas apguves), decelerācijas (skaņu palēninātas apguves) un pārvietošanas  hipotēzes (Paradis & Genesee 1996).

2. eksperiments: Morfofonoloģisko miju apguve

Šajā eksperimentā tiks pētīta morfofonoloģisko miju apguve lietvārdu paradigmā, īpaši akcentējot daudzskaitļa nominatīva formas. Tiks izmantota kvantitatīvā analīze, lai noteiktu kļūdu līmeni katrā vecuma grupā un katrā deklinācijā, salīdzinātu monolingvālu un bilingvālu valodas apguvēju kļūdu līmeņus. Kvalitatīvā analīze tiks veikta ar mērķi noteikt vecuma grupai specifiskos un/vai valodai specifiskos kļūdu  tipus.

3. eksperiments: Morfosintaktisko pazīmju apguve: adjektīva un dzimtes saskaņojums

Eksperiments būs virzīts uz to, lai izpētītu, kā monolingvāli latviski runājošie bērni un bilingvālie latviešu un krievu valodas apguvēji saskaņo adjektīvu dzimti.