BFP/2017/17  (in synergy with Research activity project ’’Latvian language in Monolingual and Bilingual Acquisition : tools, theories and applications”),  Līguma Nr. NFI/R/2014/053

tika īstenots  Nord universitātē (Nord University) Nesnā  2017. gada laika posmā no 14. – 18. augustam.

Pētniecības vizītē  uz Norvēģiju devās vadošā pētniece Dr. psych. Tija Zīriņa un pētniece Dr. paed. Agrita Tauriņa. 

Īstenojot pētniecības vizītes programmu,  tika izzināta Norvēģijas izglītības sistēma un pirmsskolas skolotāju sagatavošanas darba pieredze, praksē īstenojot bilingvālo izglītību.  Diskusijas noritēja gan universitātes telpās, brīvdabas pedagoģijas auditorijā, gan pirmsskolas izglītības iestādē Rødstua Barnehage.

Tālākas sadarbības nodomi ir :

  • aicināt asociēto profesori Anne - Lise Wie vadīt nodarbības un plānot sadarbības saturu pirmsskolas izglītības skolotāju programmas studentiem par stāstītprasmi un bērnu runas attīstības metodiku 2018.gada 12. – 16. martā. 
  • veidot pētniecības iespēju plānu un kopīga projekta pieteikumu ar Nord University, Nesna Campus docētājiem par bērnu stāstītprasmes veicināšanu un folkloras izmantošanu pedagoģiskajā procesā pirmsskolā. 

Projektā LAMBA sagatavotie periodiskie izdevumi

  1. Periodiskais izdevums Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā, II. Rīga: RaKa, 2016.
  2. Periodiskais izdevums Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā, III. Rīga: Zinātne, 2017.

Publicēšanai iesniegtie un pieņemtie raksti

  1. Anna Vulāne, Dace Markus, Olga Ureka. Vecāku aptaujas nozīme bērnu valodas pētījumos [The role of parental surveys in the research on children`s language].
  2. Agrita Tauriņa, Olga Urek, Salvinija Jegelevičiene. Adjectival definiteness marking in the speech of Latvian children: experimental study.
  3. Ilze Auziņa, Kristīne Levāne-Petrova, Baiba Saulīte, Guna Rābante-Buša. Gramatiskās kategorijas divgadīgu bērnu valodā.
  4. Ilze Auziņa, Baiba Saulīte. Teikuma intonācija un informācijas struktūra vecāku un bērnu saziņā / Intonation and information structure in the parent-child communication.
  5. Baiba Saulīte, Ilze Auziņa, Kristīne Levāne-Petrova. Local Meaning in the Two-year-old and Three-year-old Children's Speech / Vietas nozīme divgadīgu un trīsgadīgu bērnu runā.
  6. Olga Urek, Anna Vulāne, Roberts Darģis, Agrita Tauriņa, Tija Zīriņa, Hanne Gram Simonsen. Latvian CDI: methodology, developmental trends and cross-linguistic comparison.
  7. Olga Urek, Roberts Darģis, Martin Krämer and Dace Markus. Articulation accuracy in monolingual Latvian-speaking preschoolers: results of a largescale population study.
  8. Antonio Fábregas, Martin Krämer, Anna Vulāne. On exceptional stress assignment in Latvian: the case of prefixes.
  9. Martin Krämer, Olga Urek, Dace Markus. Word-initial consonant clusters in Latvian child language: variation, sonority and grammar stratification.
  10. Olga Urek, Marit Westergaard, Agrita Tauriņa. Acquisition of adjectival gender agreement in monolinguals and bilinguals: evidence from Latvian and Russian.
  11. Antonio Fábregas, Olga Urek, Ilze Auziņa. What Latvian tells us about PCC effects.

2017. gada 26. aprīlī Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē „Austriņa” notika starptautiskā projekta LAMBA noslēguma seminārs. Tajā piedalījās sadarbības institūciju pārstāvji – RPIVA, LU MII, LU HZF, Norvēģijas Arktiskās universitātes UiT pētnieki, kā arī doktoranti un pirmsskolas pedagogi. 

Klātesošos ar projekta rezultātiem iepazīstināja Dace Markus, Anna Vulāne, Ilze Auziņa, Agrita Tauriņa, Roberts Darģis un Martins Kremers.

 Projekta vadītājas pateicās LAMBA pētniekiem un darbiniecēm par nozīmīgo veikumu, PMLP, vecākiem un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem par atbalstu un palīdzību datu vākšanā, pašvaldībām, plašsaziņas līdzekļiem par informācijas izplatīšanu, kā arī ikvienam, kas sekmēja šī apjomīgā un nozīmīgā darba īstenošanu. 

Pētījumu izstrādes gaitu profesionāli uzraudzīja Latvijas VIAA un Starptautiska komiteja. 

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta finansējumu projekta NFI/R/2014/053 “Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums” valodnieku, pedagogu un datorzinātņu speciālistu starptautiskais kolektīvs ieguva sīvā konkurencē ar citām zinātņu nozarēm. Pēc konkursa rezultātu paziņošanas kļuva zināms, ka projekts var saņemt 60% no plānotā finansējuma, bet nedrīkst samazināt sasniedzamo rezultātu. Humanitārajām un sociālajām zinātnēm nav viegli iegūt starptautisku finansējumu, bija jāpiekrīt. Tagad ir liels gandarījums par paveikto.

Projektu no 2015. gada marta līdz 2017. gada aprīlim īstenoja RPIVA Bērnu valodas centra, LU Matemātikas un informātikas institūta, LU Humanitāro zinātņu fakultātes, Norvēģijas Arktiskās universitātes UiT un Oslo Universitātes UiO 26 zinātnieki. 

Rezultātos ir daudz novitāšu. Izstrādāti vairāki valodas pārbaudes rīki: 

1) viegli lietojami konkrētās valodas sistēmā balstīti izrunas pārbaudes testi latviešu un krievu valodā, adaptēts bērnu komunikatīvās attīstības tests, izmantojot paraugu, kas lietots jau pāri par 60 valodās, latviešu valodai piemērota Utrehtā radīta bilingvālu bērnu ģimeņu aptauja, izveidoti gramatikas elektroniskas pārbaudes komplekti;

2) Latvijas bērnudārzos veikti 1100 bērnu (3–6 g.) runas ieraksti, aptaujā uzrunātas aptuveni 7000 ģimenes ar bērniem 8 mēnešu – 3 gadu vecumā, gramatikas pārbaudē aptaujāti  140  bērni, 

3) veikti regulāri 17–44 mēnešu vecu bērnu runas ieraksti (134 stundas) četrās ģimenēs, izveidots Latvijā pirmais longitudināls morfoloģiski marķēts viena bilingvāla (latviski un krieviski runājoša) un triju monolingvālu (latviski runājošu) bērnu runas specializētais korpuss; 

4) apkopoti skaņu un to savienojumu izrunas normatīvie rezultāti, izanalizēta Latvijā augoša monolingvāla un bilingvāla bērna lingvistiskā vide un gramatikas apguves problēmas, 

5) par rezultātiem publicēti vairāk kā 50 individuālu un kopīgu Latvijas un Norvēģijas autoru rakstu, ar tiem iepazīstināti zinātnieki daudzās starptautiskās konferencēs, izdoti divi rakstu krājumi,

6)  izstrādātas rokasgrāmatas vecākiem, kas izmantojamas bērnu valodas attīstības pārbaudei.

Semināra dalībniekus iepriecināja PII „Austriņa” audzēkņu uzstāšanās.

Projekta dalībnieki apzinās, ka iegūtie rezultāti ir ļoti būtiski strādājošo un topošo pirmsskolas pedagogu, logopēdu un zinātnieku darbā un arī noderīgi vecākiem, lai sekotu sava bērna runas attīstībai – pēc rezultātu starptautiskā vērtējuma tie būs brīvi pieejami interneta vietnē www.lamba.lv

Projekta "Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums” (LAMBA) NFI/R/2014/053 noslēguma sanāksme PII “Austriņa” 2017. gada 26. aprīlī plkst. 13.30.

Piedalās projekta dalībnieki, PMLP un pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvji (vai pirmsskolas pedagogi).

Darba kārtībā:

  • Vispārīga informācija par projektu;
  • Projekta dalībnieku stāstījums par katrā no četrām projekta daļām izstrādātajiem materiāliem, veiktajiem runas ierakstiem un aptaujām, kā arī par iegūtajiem rezultātiem;
  • Projekta gaitā notikušo pasākumu pārskats fotogrāfiju prezentācijā, diskusija, jautājumi un atbildes.

1.Darbība

Ir pabeigta KAT I (CDI I) un KAT II (CDI II) datu elektroniskā vākšana, izmantojot tiešsaistes metodi. KAT formas aizpildījuši 718 respondenti, kas ir mazāk par iepriekš plānoto, bet tomēr pietiekami, lai varētu izstrādāt ticamus normatīvos rādītājus. Visiem ieinteresētajiem vecākiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir saņēmuši uzaicinājumu no PMLP, tika piedāvāta iespēja reģistrēties tiešsaistē un iegūt pieeju KAT formām. Tas mums ļaus palielināt izlasi nākotnē. Šobrīd tiek izstrādātas KAT datos pamatotas normas un KAT lietotāju rokasgrāmata. Tā kā dati vairāk ir nobīdīti augstākas vecāku izglītotības virzienā (kas ir parasta parādība šāda veida datu kopām), ir jāievieš korekcijas koeficients. Ir uzsākta sadarbība ar KAT (CDI) Konsultatīvo padomi un Dienviddānijas Universitātes kolēģiem par normu izstrādi saistībā ar iepriekšminētajiem izaicinājumiem.


2.Darbība

 Latviešu un krievu valodas fonēmu testu pārbaude bērnudārzos ir pabeigta, 1100 bērnu runas ieraksti ir izvērtēti un rezultāti ievietoti datu bāzē, par analīzes rezultātiem publicēti  zinātniskie raksti un izveidota rokasgrāmata (ieteikumi lietotājiem un normatīvie rādītāji).

 

3.Darbība

Longitudināls četru bērnu runas korpuss ir ierakstīts un transkribēts.
Trešajā fāzē monolingvālu (latviski runājošu) un bilingvālu (krieviski un latviski runājošu) bērnu runas longitudināls korpuss tika pabeigts:

  • veikti četru  17 līdz 44 mēnešus vecu bērnu runas longitudināli ieraksti ( dati ievākti 18 mēnešu periodā no 2015. gada aprīļa līdz 2016. gada septembra beigām);
  • bērnu vecums datu ievākšanas sākumā: jaunākajam dalībniekam bija 17 mēneši, bet vecākajam – 27 mēneši;
  • dati tika ievākti, izmantojot diktofonu, tas notika bērna un pieaugušā sadarbības laikā dabiskos apstākļos: bērna runa tika ierakstīta viņu mājās vai citā pazīstamā vidē, sadarbojoties ar savu ģimeni (visbiežāk ar bērna māti);
  • tika ievākti un daļēji transkribēti apmēram 134 stundu (aptuveni 34 stundas vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo periodu) ieraksti. Transkripcijai izmantota ortogrāfiskā anotēšana;
  • audio ieraksti un transkripcijas ir saistītas un sinhronizētas.

 

4.Darbība
Ir izveidots noteikumu kopums, lai konvertētu ortogrāfiski transkribētus datus CHAT (Codes for the Human Analysis of Transcripts) marķējumā, kura ir standarta transkripcijas sistēma, ko izmanto CHILDES (Child Language Data Exchange System) sistēmā (CHILDES; MacWhinney 2000).

Pabeigta bērna runas analizēšanai izmantojamā latviešu morfoloģiskās analīzes instrumenta adaptācija. Tika nolemts izmantot gandrīz visus morfoloģiskos marķierus, izņemot tikai tos, kurus ir grūti atpazīt, kā, piemēram, dažas darbības vārdu pazīmes. Ortogrāfiski transkribēti dati ir morfoloģiski anotēti.

Lai meklētu morfoloģiski un ortogrāfiski anotētus datus, tika izstrādāta meklēšanas saskarne. Šobrīd tā tiek pārbaudīta un uzlabota. Uzsākta korpusa datu izpēte.

  1. Markus. Latviešu bērnu valodas pētījumi: 1973–2009. Veltas Rūķes-Draviņas (25.01.1917–07.05.2003) simtgadei veltīta starptautiskā zinātniskā konference „Daudzveidīgā latviešu valoda: no bērna runas līdz literāram tekstam”, 25.–26.01.2017.
  2. Anna Vulāne. Bērnu valodas izpēte Latvijā: 2009–2016. Veltas Rūķes-Draviņas (25.01.1917–07.05.2003) simtgadei veltīta starptautiskā zinātniskā konference „Daudzveidīgā latviešu valoda: no bērna runas līdz literāram tekstam”, 25.–26.01.2017.
  3. Agrita Tauriņa. Pedagogu un vecāku sadarbība bērna vārdu krājuma attīstības sekmēšanai. Veltas Rūķes-Draviņas (25.01.1917–07.05.2003) simtgadei veltīta starptautiskā zinātniskā konference „Daudzveidīgā latviešu valoda: no bērna runas līdz literāram tekstam”, 25.–26.01.2017.
  4. Tija Zīriņa. Digitālās tehnoloģijas un bērna valodas attīstība. Meklēšana ortogrāfiski un morfoloģiski marķētā bērnu runas korpusā Veltas Rūķes-Draviņas (25.01.1917–07.05.2003) simtgadei veltīta starptautiskā zinātniskā konference „Daudzveidīgā latviešu valoda: no bērna runas līdz literāram tekstam”, 25.–26.01.2017.
  5. Ilze Auziņa, Kristīne Levāne-Petrova, Baiba Saulīte, Artūrs Znotiņš, Roberts Darģis. Meklēšana ortogrāfiski un morfoloģiski marķētā bērnu runas korpusā. Veltas Rūķes-Draviņas (25.01.1917–07.05.2003) simtgadei veltīta starptautiskā zinātniskā konference „Daudzveidīgā latviešu valoda: no bērna runas līdz literāram tekstam”, 25.–26.01.2017.
  6. Fonēmu producēšanas testu rezultāti bērnu runā. Stenda referāts. Autori: Ilze Auziņa, Roberts Darģis. LU 76. konferences sekcijas “Datorlingvistika” sēde. 16.02.2017.
  7. Olga Ureka, Marita Vestergarde, Agrita Tauriņa, Anna Vulāne.  Noteiktības kategorijas lietojums pirmsskolas vecuma bērnu runā. Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 144. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference, 22.–23.02.2017.
  8. Dace Markus. Fonēmu izrunas pārbaude: sasniegtais un grūtības. Baltijas valstu logopēdu 4. kongress. Rīga, 24-25.02. 
  9. Martin Krämer & Olga Urek. Latvian children’s realisations of word-initial consonant clusters: Sonority Sequencing, representational limits, and constraint reranking. Lava Lunch Seminar, Tromso, Norway. 10.03.2017.
  10. Martin Krämer & Olga Urek. Individual variation and typology of cluster reduction: evidence from Latvian children. LAMBA final meeting. 26.04.2017.
  11. Olga Urek, Marit Westergaard, Agrita Tauriņa. Acquisition of grammatical gender in Latvian–Russian bilinguals. International Symposium on Bilingualism (ISB 11). 11.06.-15.06.2017.
  12. Marita Vestergarde iepazīstina simpozija dalībniekus ar projekta LAMBA pētījumu rezultātiem.

Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. programmas līdzfinansētā projekta “Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums” Nr. NFI/R/2014/053 pētījumu rezultāti tika popularizēti 2017. gada 6. aprīlī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas organizētajā 10. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā”, kuras laikā notika izglītojošs seminārs un tika vadīta radošā “Valodas darbnīca”. Semināra un darbnīcas laikā studenti un pirmsskolas pedagogi tika iepazīstināti ar monolingvālu un bilingvālu latviski runājošu bērnu gramatiskās un (morfo)fonoloģiskās apguves eksperimentālā pētījuma metodiku. Klātesošajiem tika dota iespēja analizēt un veikt pētnieka prakstisko darbu, vērtējot audio ierakstus un apspriežot iegūto pieredzi. 

Radošās darbnīcas laikā tika popularizēti projekta materiāli, interesentus iepazīstinot ar publicēto zinātnisko rakstu, pētījumam nepieciešamo materiālu izstādi.

Dalībnieki iepazinās ar Latvijā pieejamiem valodas apguves materiāliem, izzināja pirmsskolas izglītības skolotāju pieredzi un monolingvālu un bilingvālu latviski runājošu bērnu vecumā līdz 7 gadiem runas attīstības diagnostikas paņēmienus. 

Sadarbības partneri – UiT Norvēģijas Arktiskās universitātes pētnieki Olga Ureka, Marita Vestergarde, Martins Krēmers un Oslo Universitātes pētniece Hanne Grama Simonsene – piedalījās eksperimentālā pētījuma metodiku veidošanā un iegūto pētījuma rezultātu izvērtēšanā. 

Radošo darbnīcu vadīja Tija Zīriņa, Antra Randoha un Agrita Tauriņa. Diskusijā interesenti guva atbildes uz saviem jautājumiem un atzinīgi novērtēja projektā izstrādātos materiālus, praktiski izmantojamo metodiku un izpētes rīkus, kā arī zinātniskajos rakstos apkopotās pētnieku atziņas. PII pedagogi pauda prieku par to, ka LAMBA mājas lapā ir pieejami gan izstrādātie rīki un rokasgrāmata, gan zinātniskās publikācijas.

2017. gada 20. februārī notika zinātnisks seminārs „Projekta ieguvums – precīza terminoloģija”, kurā piedalījās Norvēģu finanšu instrumenta atbalstītā starptautiskā pētniecības projekta Nr. NFI/R/2014/053 „Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums” pētnieki un citi interesenti. Semināru vadīja projekta zinātniskā vadītāja Anna Vulāne, tajā referēja vadošā pētniece profesore Dace Markus.

Semināra mērķis bija iepazīstināt nozares speciālistus ar projekta laikā precizēto terminu kopu. 

Dace Markus vērsa uzmanību uz precīzas terminoloģijas trūkumu bērnu runas pētījumos Latvijā un iepazīstināja semināra dalībniekus ar projekta laikā paveikto terminoloģijas jomā, norādot, ka ir apzināti pētījuma zinātnisko atziņu izstrādē nepieciešamie termini angļu valodā un izstrādāti ieteikumi atbilstošu terminu ieviešanai latviešu valodā.  Būtiska atšķirība ir tā, ka līdz šim bērnu runā konstatētos fonētiskos procesus apzīmēja ar pieaugušo fonētikā lietotajiem terminiem, analizējot skaņu mijas, pozicionālas un vēsturiskas pārmaiņas, bet bērnu valodas apguves procesā jārunā par runas vienkāršošanas paņēmieniem, kaut arī to izpausmes rezultāti var sakrist. Tika demonstrēti projekta ietvaros ieviestie termini un to skaidrojums. Projekta gaitā secināts, ka mūsdienu latviešu bērnu runā ir lielāka vienkāršošanas paņēmienu daudzveidība nekā pirms 40 gadiem Veltas Rūķes-Draviņas veiktā pētījumā.  Dace Markus iepazīstināja arī ar izrunas pētījumu rezultātu kopsavilkumu. 

Pēc ziņojuma sekoja ieinteresēta diskusija, kurā tika atzinīgi novērtēts paveiktais un atzīts, ka terminu precizēšanas darbs ir jāturpina, kā arī ieteikts apstiprināt jaunos terminus LZA Terminoloģijas komisijā un aktīvi izmantot tos gan augstskolas mācību procesā, gan zinātniskajās publikācijās. 

No 7.-10. decembrim projekta “LAMBA” dalībnieki Roberts Darģis, Dace Markus, Olga Ureka un Martins Kremers strādāja Norvēģijas Arktiskajā universitātē, apkopojot atziņas par WP1, WP2 un WP3 rezultātiem. Dalībnieki piedalījās arī fonoloģijas kolokvijā, kurā ar priekšlasījumu “Phonoloģical movement in Slavic” uzstājās Kalifornijas Valsts universitātes profesors Kriss Golstons (Chris Golston).

2016. gada 1. decembrī projekta vadošās pētnieces Anna Vulāne, Dace Markus un Olga Ureka piedalījās ar referātu "Vecāku aptaujas nozīme bērnu valodas pētījumos" 21. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Vārds un tā pētīšanas aspekti", kas norisinājās Liepājas Universitātē.

 

Prezentācija

Šī gada 17. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta pētījumu un stipendiju programmas vidusposma rezultātu izvērtēšanas konference. Konferences mērķis bija apkopot projektos sasniegtos starprezultātus.

Projektā LAMBA sasniegtos rezultātus prezentēja projekta sadarbības partnera – Norvēģijas Arktiskās universitātes pētniece PhD Olga Ureka, projekta vadošā pētniece Dr. habil. philol. profesore Dace Markus, projekta sadarbības partnera – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta – vadošā pētniece Dr.philol. Ilze Auziņa. Bija patīkami dzirdēt Sadarbības komitejas locekļu labos vērtējumus par īstenoto projektu.

Paneļdiskusijas par zinātniskajiem un stipendiju projektiem klausijās RPIVA vadošās pētnieces Anna Vulāne un Tija Zīriņa, kā arī pētniece Agrita Tauriņa un Norvēģijas Arktiskās universitātes pētnieks PhD Martins Kremers.

Liels paldies par entuziasmu un labajiem rezultātiem visiem projekta LAMBA dalībniekiem RPIVA, LUMII, LU HZF, UiT, Oslo Universitātei!!!

22. septembrī Norvēģijā Tromsø pilsētā notika seminārs "LAVA lunch seminar", kurā projekta LAMBA pētniece Olga Urek prezentēja projektā paveikto.

Prezentācija

Videomateriālā apskata Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta (NFI) programmas “Pētniecība un stipendijas” ieguldījumu pētniecības projektos sociālās, humanitārās zinātnes un sabiedrības veselības jomās Latvijā un sadarbības institūcijās Norvēģijā, kā arī stipendiju projektus un to sadarbības institūcijas Norvēģijā, Islandē un Lihtenšteinā.

Projekta “Dzimumsocialitāte, kultūra un vara: dažādība un mijattiecības Latvijā un Norvēģijā” vadītāja prof. Ausma Cimdiņa atzīst:Programmas pievienotā vērtība ir tā, ka pētniecības projekti strādā sinerģijā ar stipendijas aktivitāti, dodot Latvijas studentiem iespējas papildināt savas zināšanas un prasmes Norvēģijas augstskolās un zinātniski pētnieciskos institūtos.

Programmas “Pētniecība un stipendijas” ietvaros pavisam tiek īstenoti 11 pētniecības un 28 stipendiju aktivitāšu projekti. Pētniecības un mobilitātes attīstībā ir ieguldīti 5,4 milj.eiro, tai skaitā – 4,4 milj. pētniecības projektiem un 1 miljons mobilitātes projektiem.

 

Plašāka informācija par projektiem skatāma Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapas sadaļā “EEZ un Norvēģijas finanšu instruments”. 

2016. gada 4. un 5. aprīlī RPIVA Bērna valodas pētījuma centra vadītāja vadošā pētniece Anna Vulāne un LU Matemātikas un informātikas institūta vadošā pētniece Ilze Auziņa  viesojās Norvēģijas Arktiskajā universitātē (Centre for Advanced Studies in Theoretical Linguistics of the Arctic University of Norway, Tromsø), kas ir viena no EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta virzienā „Pētniecība” 2009.–2014. g. finansētā projekta nr. NFI/R/2014/053 „Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums” (LAMBA) sadarbības partneriem. Vizītes laikā tika apspriesta projekta norise un plānotas kopīgas publikācijas par tā laikā veikto pētījumu rezultātiem. Norvēģijas Arktiskās universitātes kolēģi plašāk tika iepazīstināti ar 3. sadaļā (WP3) veidotā bērnu runas korpusa izstrādes gaitu.

Latvijas Universitātes 74. Konferences Datorlingvistikas sekcijā 2016. gada 18. februārī K. Levāne-Petrova, I. Auziņa un G. Rābante-Buša stāstīja par projekta LAMBA sadaļas „Morfoloģiski marķēta specializēta bērnu runas korpusa izstrāde” pirmajiem rezultātiem.

15.-16. februārim Norvēģijā notika EEZ/Norvēģijas grantu 2009-2014 programmas LV 05 “Stipendijas un pētniecība” Sadarbības komitejas un Projektu komitejas sanāksme. Pirmajā dienā Oslo Universitātē rezultātus prezentēja 4 Norvēģijas partneri, kuriem Oslo Universitāte ir viens no projekta partneriem. Ar projekta LAMBA rezultātiem ļoti pārliecinoši iepazīstināja Norvēģijas pārstāvji – profesore Hanne Simonsena un doktorante Olga Ureka. Kā Latvijas Rektoru padomes deleģētā pārstāve sanāksmē piedalījās profesore Dace Markus. Otrajā dienā Norvēģijas Izglītības starptautiskās sadarbības centrā Bergenā komiteju dalībnieki iepazinās ar programmas progresu, finansējumu, publicitāti, apsprieda sasniegumus un nākotnes perspektīvu. Latvijas – Norvēģijas sadarbība pētniecībā tika novērtēta kā ļoti vērtīga un abpusēji bagātinoša. Tika nolemts programmu turpināt, akcentējot pētniecības, izglītības un inovāciju sinerģiju, kā arī meklēt iespējas kopīgi piedalīties Horizon 2020 konkursos.

Vislielākais paldies par entuziasmu un labajiem rezultātiem visiem projekta LAMBA dalībniekiem RPIVA. LUMII, LU HZF, UiT, UiO!!!

Rezultātu prezentācija: LAMBA_Oslo_150216.pdf

 

Latvijas Universitātes 74. konferences sekcijā “Valoda un literatūra izglītības kontekstā” 2016. gada  5. februārī par projektā LAMBA  pētījumos iegūtajiem rezultātiem stāstīja Agrita Tauriņa “Pirmsskolas vecuma bērna skaņu izrunas un vārdu krājuma noteikšanas un pilnveides paņēmieni” ,  Tija Zīriņa, Dace Markus “Agrās komunikācijas prasme” un Viktorija Kuzina “Bērnu runas attīstību stimulējošie faktori”.

 

Š. g 19. janvārī notika kārtējā projektā LAMBA dalībnieku sanāksme. Tā šoreiz notika Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē. Projekta dalībnieki no Norvēģijas, LU HZF un RPIVA dalījās pieredzē, apsprieda WP4 veicamo testēšanu un transkripciju, kā arī informēja lietuviešu profesoru Alvīdu Butku par bērnu valodas pētījumiem projekta ietvaros.

2016. gadā projektā LAMBA  turpinās apjomīga bērnu testēšana vecumā no 3-6 gadiem, tās rezultātus RPIVA un Norvēģijas pārstāvji apsprieda darbseminārā 8. janvārī.  Pētnieki ir  pateicīgi tām pirmsskolas izglītības iestādēm un ģimenēm, kas piedalās pētījumā. Lielākā daļa bērnu pētāmajā vecumā ir monolingvāli latviešu vai krievu valodas runātāji, mazāk ir tādu, kuri labi pārzina abas valodas.  Runas ieraksti liecina, ka metodika ir pareiza - testam izvēlētie vārdi un attēli ir piemēroti vecumposmam. Seminārā tika lemts arī par atlases komisijas sastāvu kritērijiem dalībnieku atlasei sinerģijas projektā EEZ/NFI/S/2015/004 “Research – based Teaching of Language Acquisition” (vad. A. Tauriņa).

Š.g.  4. decembrī  D. Markus uzstājās  ar lekciju “Prognozējamā neprognozējamība un projekts LAMBA”  Latviešu valodas aģentūras organizētajā Latviešu valodas skolotāju seminārā viesnīcā Baltvilla,  bet 7. decembrī  D. Markus uzstājās ar referātu “Sistēmiskums bērnu valodā” Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības grupas seminārā “Bērnu valoda” Rīgas Latviešu biedrības namā. Abās uzstāšanās reizēs klausītāji iepazinās ar 2015. gadā projektā LAMBA iegūtajiem rezultātiem, ar izstrādāto pētījumu metodiku un izmantoto ārzemju partneru pieredzi.

No 16. līdz 18. novembrim Pirmsskolas pedagoģijas katedras profesore un Bērna valodas pētījumu centra vadošā pētniece Dr. psych. Tija Zīriņa piedalījās Starptautiskajā izglītības , pētniecības un inovāciju konferencē (International Conference of Education, Research and Innovation - ICERI) Seviļā , Spānijā ar referātu “ Developing an Inclusive Society Promoting Minority Bilingualism in Pre-school Education in Latvia”, kurā tika iekļauti LAMBA projektā iegūtie latviešu un krievu fonēmu testa rezultāti. Referāta līdzautore ir BVPC vadošā pētniece, profesore, Dr.habil.philol. Dace Markus. Konferencē piedalījās dalībnieki no vairāk nekā 75 pasaules valstīm. 

 

12. novembrī  projekta LAMBA zinātniskā vadītāja Dace Markus tikās ar Tartu Universitātes valodniecības profesoriem, tika apspriestas  sadarbības iespējas gan tradicionālajā valodniecībā (baltu un somugru valodām kopīgo parādību parādību analīzē), gan īpaši - bērnu valodas pētījumos.  D. Markus pastāstīja par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta finansētā zinātniskā projekta LAMBA mērķiem, norisi un pirmajiem rezultātiem, kā arī rosināja bērnu valodas turpmākajos pētījumos iesaistīties arī Tartu Universitātes zinātniekus.  Dace Markus arī recenzēja Tuuli Tuisk promocijas darbu “Livonian word prosody”, kas tika sekmīgi aizstāvēts. 

Attēlā no kreisās profesors Karls Pajusalu, Dr. philol. Tuuli Tuiska, Dace Markus, emeritētais profesors Tiits-Reins Viitso.

2015. gada 6. novembrī 1. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Valodas attīstība starpdisciplinārā aspektā: problēmas un risinājumi” ar referātiem, kas balstījās uz LAMBA projektā iegūtajiem rezultātiem, uzstājās Dace Markus (“Predictable unpredictability in the child language”) un Agrita Tauriņa (“Methods of child`s vocabulary expansion and diagnostics”).

XII Starptautiskajā baltistu kongresā Viļņā (28.-30.10.) klausītāji tikaiepazīstināti ar projekta LAMBA izmēģinājuma testēšanā iegūtajiemrezultātiem Daces Markus, Solveigas Čeiranes un Rasmas Purmales referātā "Latviski runājošu bērnu (3-4 g.) valodas fonēmiskā attīstība". Autoresanalizēja iepriekšējos latviešu valodas pārbaudei izmantotos testus, iepazīstināja ar izstrādātajiem testu izveides principiem. Secinājumosredzams, ka norādītais bērnu vecums ir būtisks bērnu fonemātiskajāattīstībā, ka lielākas grūtības bērniem sagādā līdzskaņu savienojumuizruna. Interesanta ir sakarība, ka bērniem lielākas grūtības sagādājusilīdzskaņu un to savienojumu izruna vārda sākumā, nevis vārda vidū. Pētījumi tiek turpināti, pārbaudot līdzskaņu izrunu arī vārda beigās.

12. oktobrī notika projekta LAMBA Vadības komitejas skype  sanāksme. Sanāksmē visu partnerinstitūciju pārstāvji informēja par projekta 1. – 4.daļā plānotajiem darbiem, to izpildi un rezultātiem.  Bija patīkami konstatēt, ka projekts tiek īstenots savlaicīgi un tajā iegūti nozīmīgi rezultāti, par kuriem ziņots Letonikas VI kongresā un vairākās konferencēs. Par Vadības komitejas vadītāju tika ievēlēta Olga Ureka (UiT).

11. septembrī  Rīgā  Aspazijas un Raiņa 150 gadu jubilejai veltītajā Letonikas VI kongresā varēja klausīties  ziņojumus par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstītajā projektā “Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums” veikto pētījumu rezultātiem. Tie bija Daces Markus , Solveigas Čeiranes (RPIVA) un Martina Kremera, Olgas Urekas (Norvēģija) referāts “Latviešu valodas apguves testu fonoloģiskā bāze”, Ilzes Auziņas, Gunas Rābantes, Roberta Darģa (LU MII) referāts “Bērnu runas transkribēšana un ar to saistītās problēmas”, Tijas Zīriņas, Agritas Tauriņas, Annas Vulānes referāts “Aptaujas metodes lietošanas specifika bērna vārdu krājuma izzināšanai” un Ineses Freibergas ziņojums “Dzimtās valodas apguve trešajā dzīves gadā lingvistiskā un pedagoģiskā skatījumā”.

Kupli apmeklētajā sekcijā “Monolingvālu un bilingvālu bērnu latviešu valoda” interesi par bērnu valodu izrādīja  arī LU MII, LU (2 referenti), RSU, LU, Ventspils Augstskolas, LU LaVI, Latviešu valodas aģentūras, izdevniecības “Zinātne”, VISC un skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki, kā arī studenti.

Šī gada 27. augustā RPIVA notika preses konference, kurā laikrakstu "Izglītība un Kultūra", "Neatkarīgā Rīta Avīze" un "Latvijas Avīze" žurnālisti tika iepazīstināti ar Latvijas-Norvēģijas projektā "Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums" paveikto. Par projekta norisi, darba rezultātiem pirmajā pusgadā un vēl veicamo darbu stāstīja projekta zinātniskā vadītāja Bērna valodas pētījumu centra vadošā pētniece Dace Markus, centra vadītāja vadošā pētniece Anna Vulāne, vadošā pētniece Agrita Tauriņa, LU Matemātikas un informātikas institūta vadošā pētniece Ilze Auziņa, projekta administratīvā vadītāja Vivita Ponciusa. RPIVA rektore Daina Voita atzinīgi novērtēja paveikto un izteica pārliecību, ka projektam būs turpinājums, jo nepieciešams izstrādāt metodiku, kā bērnam palīdzēt uzlabot runātprasmi.

Pēc tam projekta dalībnieki atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Lasīt vairāk

Projektā LAMBA regulāri notiek projekta dalībnieku skype konferences un konsultācijas par projekta norisi un rezultātiem. 4. septembrī šādā konferencē pieredzē par fonēmu  izmēģinājuma testa norisi un Letonikas VI kongresā prezentējamiem rezultātiem apmainījās norvēģu kolēģi un pētnieces no RPIVA .

Tika nolemts testā turpmāk iekļaut arī darbības vārdu vsk. 3. personas formas, piemēram, lec, ēd, skrien u.c., lai varētu pārliecināties par līdzskaņu izrunu arī vārda beigās

 

Projekta pētnieki sagatavoja vecāku aptaujas, izstrādāja latviešu valodas fonēmu producēšanas testu 3 – 6 gadus veciem bērniem un atlasīja tam atbilstošus attēlus. Vasarā tests tika aprobēts  vairākās pirmsskolas izglītības iestādēs Rīgā. Ar testu tiek vērtēta patskaņu, divskaņu, līdzskaņu un skaņu savienojumu izruna dažādās pozīcijās vārdā. Pateicamies Rīgas pilsētas Domei, pirmsskolas izglītības iestāžu logopēdiem, bērnu vecākiem un bērniem par atbalstu un entuziasmu!

Par testēšanas izmēģinājuma rezultātiem ziņosim Letonikas VI kongresā (10. – 11. Septembrī).

 

Vasaras mēnešos projekta LAMBA vadošās pētnieces sadarbībā ar partneriem no UiT pielāgoja latviešu valodai  divus MacArtur–Bates komunikatīvās attīstības testus : 8–16 mēnešus vecu bērnu valodas attīstības novērtēšanai paredzēto testu „Vārdi un žesti” un 16–36 mēnešus vecu bērnu valodas novērtēšanai domāto testu „Vārdi un teikumi”. 

Saziņā tika izmantota elektroniskā sarakste, Dropbox un Skype apspriedes. 

Attēlā: A. Tauriņa, T. Zīriņa, D. Markus, O. Kiseļeva, O. Ureka, A. Vulāne apspriež projekta LAMBA norisi un testu saturu.

No 16. līdz 21. jūnijam RPIVA Bērna valodas pētījuma centra vadītāja vadošā pētniece Anna Vulāne  viesojās Norvēģijas Arktiskajā universitātē (Centre for Advanced Studies in Theoretical Linguistics of the Arctic University of Norway, Tromsø), kas ir viena no EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta aktivitātē „Pētniecība” 2009.–2014. g. finansētā projekta nr. NFI/R/2014/053 „Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums” (LAMBA) sadarbības partneriem. Vizītes laikā tika apspriesta projekta norise, kopā ar Olgu Ureku izstrādātas „Agrīnā vecuma bērnu runas un komunikatīvās attīstības testa” daļas,  kā arī sadarbība ar prof. M. Kremeru ierakstīti runas paraugi latviešu valodas intonāciju analīzei.

28. jūlijā Atomfizikas un spektroskopijas institūtā D. Markus iepazīstināja ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstīto projektu nr. NFI/R/2014/053 "Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums" un konsultēja Dr. phys. Aigaru Atvaru par bērnu valodas attīstības specifiku atbilstoši vecumposmam.

29. jūnijā RPIVA Bērna valodas pētījumu centrā viesojās uzņēmējs Andrejs Rudzītis, kurš ne tikai vada SIA “Priežuleja”, bet arī ir radījis pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem paredzētas grāmatiņas, kuras rosina domāt, iepazīt latvisko vidi, mācīties lasīt un rakstīt. Izlasījis publikāciju par darba uzsākšanu EEZ/Norvēģijas projektā LAMBA, A. Rudzītis jau maijā sazinājās ar Daci Marku un Annu Vulāni, lai iepazīstinātu ar saviem izdevumiem un uzklausītu viedokli par tiem. EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstītā projekta pētnieces Inese Freiberga, Agrita Tauriņa, Inga Stangaine, Vladislava Uršuļska, Rasma Purmale, Dace Markus un Anna Vulāne, kā arī pirmsskolas pedagoģijas speciālistes Antra Randoha, Dagnija Vigule, Ligita Priede pārrunāja līdzšinējo pieredzi un novitātes bērnu valodas attīstības jomā un rūpīgi izanalizēja konkrētos darbus. Raisījās dzīva, ieinteresēta diskusija par to, kas ir izdevies, kas būtu pilnveidojams, lai arī šos izdevumus varētu pilnvērtīgi izmantot ne tikai vecāki, bet arī pirmsskolas pedagogi. Sadarbību paredzēts turpināt. Grāmatu cikla “Domā un krāso” un “Krāso pats” (māksliniece Vija Rudzīte) autorus turpinās konsultēt Agrita Tauriņa, Zenta Anspoka u. c. speciālisti.

 Valodnieki, pedagogi  un interesenti par valodas jautājumiem starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā 1. jūnijā Latviešu biedrības namā klausījās profesoru Daces Markus un Anna Vulānes stāstījumu par EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta aktivitātē „Pētniecība” 2009.-2014.g. finansēto projektu nr. NFI/R/2014/053 "Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums" (LAMBA), tā mērķi, struktūru, jau iegūtajiem un sagaidāmajiem rezultātiem, kas noderēs pedagogiem, bērnu vecākiem, valodas un bērnu attīstības pētniekiem Latvijā un ārzemēs. Risinājās diskusija par labākajiem pētīšanas paņēmieniem, tika vērtētas agrāk izdotās un jaunākās publikācijas pētāmajā jautājumā. 

Pielikumi:

Vairāk informācijas Rīgas Latviešu biedrības rakstā.

 EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta projektu konkursā RPIVA Bērna valodas pētījumu centra projekts NFI/R/2014/053 "Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums" ieguva trešo lielāko finansējumu 26 mēnešiem. Projekta partneri ir Arktiskā Universitāte (Tromso), Oslo Universitāte, LU Matemātikas un informātikas institūts un LU Humanitāro zinātņu fakukltāte. Lai profesionāli sagatavotos darbam, 12.–14. martam RPIVA tika organizēts seminārs. 12.03. projekta dalībnieki uzklausīja RPIVA inovāciju un attīstības prorektori prof. D. Voitu, un noklausījās vairākus teorētiskus ziņojumus: projekta vadītājas prof. D. Markus ziņojumu par Bērna valodas pētījumu vēsturi un pētījumiem fonētikā Latvijā, BVPC vadītājas prof. A. Vulānes uzstāšanos par bērna valodas morfoloģijas pētījumiem Latvijā, prof. M. Vestergardas ziņojumu par Valodas apguves pētnieku grupas darbu Tromso, prof. L. Leikumas referātu par LU Humanitāro zinātņu fakultātes pētījumiem dialektoloģijā un valodas vēsturē, vadošās pētnieces I. Auziņas uzstāšanos pr LU Matemātikas un informātikas institūtā veiktajiem latviešu valodas pētījumiem, prof. A. Fabrega (Tromso) ziņojumu par latviešu valodas morfoloģijas pētījumos izmantojamām puieejām, prof. M. Kremera (Tromso) referātu par fonoloģijas apguvi un O. Urekas (Tromso) uzstāšanos par līdzekļiem komunikācijas nodrošināšanai. 13. martā LAMBA projekta seminārs turpinājās, tajā ar ziņojumu par bilingvismu Latvijā uzstājās profesore Ina Druviete, par bērnudārzu sistēmu Latvijā stāstīja vadošās pētnieces Tija Zīriņa un Agrita Tauriņa, ar latviešu valodas resursiem un tehnoloģijās iepazīstināja vadošā pētniece Ilze Auziņa, vispārīgu skatījumu uz projektu, tā orientieriem un gaidāmajiem sasniegumiem sniedza Olga Ureka, administratīvo jautājumu apspriešanu rosināja Vera Aizikoviča. 14.03.2015. ar prezentāciju par valodas terapiju uzstājās  asoc.prof. Dr.paed. Sarmīte Tūbele.

2015. gada 1. martā ir uzsākta projekta Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta apstiprinātā pētniecības projekta Nr. NFI/R/2014/053 "Latvian language in monolingual and bilingual aquisitions: tools, theories and applications" ("Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums") LAMBA īstenošana. Projekta iesniedzējs: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija. Projekta partneri: UiT The Arctic University of NorwayUiO University of Oslo, LU aģentūra "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts", LU Humanitāro zinātņu fakultāte.

12.-13. februārim rektore D. Markus piedalījās starptautiskajā konferencē „Smart specialisation Strategy: New Approaches for Partnerships among Education, Research and Industry in Regions”, kas ir viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumiem. D. Markus stāstīja par vienu no uzvarētājiem - RPIVA Bērna valodas centra vadīto projektu „Latvian language in monolingual and bilingual acquisition: tools, theories and applications”. Konferencē LNB zālē "Latgale" notika Norvēģijas finanšu instrumenta projektu konkursa uzvarētāju tikšanās ar Norvēģijas vēstniecības pārstāvjiem un Norvēģijas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāru. Tikšanās laikā katrs projekta īstenotājs pastāstīja par projekta tēmu, partneriem no Norvēģijas un Latvijas, plānotajiem rezultātiem, līdzšinējo sadarbību ar Norvēģijas universitātēm, sinerģiju ar Stipendiju aktivitāti. RPIVA Bvpc projekts tiek vērtēts kā ļoti apjomīgs un nozīmīgs, tajā RPIVA partneri ir Norvēģijas Arktiskā universitāte (Tromsø), Oslo Universitāte, LU Matemātikas un informātikas institūts un LU Humanitāro zinātņu fakultāte. Pateicamies visiem, kas piedalījās projekta rakstīšanā un ir gatavi tajā strādāt! RPIVA ir partnere vēl vienā uzvarētājprojektā, ko vada Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Apsveicam kolēģus, kuri strādās abos projektos!

 

 

Projekts ir saņēmis finansējumu no Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014.gadam saskaņā ar Projekta līgumu nr.NFI/R/2014/053